Liitu uudiskirjaga
Otsi_v
 
Austrija
Austrija un kalnu slēpošana – tie ir divi nedalāmi jēdzieni. Austrijas kalnos ir aptuveni 80 kūrorti, kuros nodrošināti teicami apstākļi sportistu treniņu vajadzībām, kā arī kalnu slēpošanas entuziastu atpūtai. Tūrisms un kalnu slēpošanas inventāra ražošana ir vieni no galvenajiem valsts ienākumu avotiem.


Attālumi starp pilsētām un slēpošanas kūrortiem


  Vīne Vīne
ARP
Zalcburga  Zalcburga
ARP
Insbruka Insbruka
ARP
Minhene
Minhene
ARP
Vīne -
22 295 301 481 482 406 440
Parndorfa 50 32 351 356  537  538 462 496
Bādtacmansdorfa 130 139 379 384 534 535 491 525
Bādene 35 45 295 300
481
482
406
440
Loipersdorfa
167
175
349
354
504
505
461
495
Zalcburga
295 323
-
5
188
189
144
178
Cellamzē 
375 390
83
77
158
189
144
178
Kapruna
398
390
105
 99 154
155
181
215
Zālbaha
384
411
92
86
167
168
192
226
Hinterglemma
388 416
96
90
171
172
196
230
Bādgaštaina
396
388
102
96
201
202
228
264
Bādhofgašteina
387 380
95
89
194
195
221
257
Insbruka
481 508
189
183
-
3
171
207
Zēfelde
499 526
206
201
22
22
126
172
Zeldene
569 596
268
262
83
84
211
247
Kicbīele
374
401
81
75
105
106
132
166
Išgla
577
604
285
279
100
101
196
230
Galtīra
587
614
294
288
109
110
205
239
Serfausa
567 594
273
272
90
94
185
224

Austrija, oficiāli Austrijas Republika,  ir valsts Centrāleiropā. Austriju no visām pusēm ieskauj citas valstis un tai nav izeja pie jūras. Ziemeļos Austrija robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos ar Šveici un Lihtenšteinu. Tā ir federāla, parlamentāra un reprezentatīvi demokrātiska republika. Austrija sastāv no deviņām federālajām zemēm, kur katrai ir savs parlaments un valdība.

Austrijā ir samērā maigs un mērens kontinentālais klimats. Vidējā vasaras temperatūra svārstās no 20 līdz 30 grādiem pēc Celsija. Vidējā ziemas temperatūra ir apmēram 0 grādu pēc Celsija, bieži snieg, tomēr pamatā saulains laiks. Ir vērojamas izteiktas klimata atšķirības ielejās un kalnos – no maiga un silta to pakājē līdz aukstai ziemai ledū kaltajās virsotnēs. Ziemas prieki var ilgt pat 7 mēnešus!


Iebraukšana valstī: visērtāk un komfortablāk uz Austriju doties ar lidmašīnu. Tiek patērēts mazāk laika, lai nokļūtu izvēlētajā kūrortā un arī serviss ir labs.

Austrijas dzelzceļa piedāvātie pakalpojumi ir komfortabli un droši. Attīstītais ielu un lielceļu tīkls valstī ir teicamā stāvoklī. Lielākajās pilsētās ir lieliski funkcionējoša sabiedriskā transporta sistēma ar metro, tramvajiem un autobusiem. Daudzās valsts pilsētās un kūrortos, domājot par velosipēdistiem, ir izveidoti speciāli velosipēdistu celiņi un takas.

Austriešu virtuvi mēdz saukt arī par Vīnes virtuvi. Tai raksturīgi sātīgi ēdieni. Austrijas virtuve ir arī to nedaudzo skaitā, kuras ēdienkarte nav iedomājama bez zupas, bet otrajā ēdienā ir kāds gaļas ēdiens. Kā garnīrs iecienīti fritēti sīpolu gredzeni. Populāri ēdieni ir arī dažādi pagatavota karpa vai sautēta liellopa gaļa. Tāpat kā gulašs kombinācijā ar alu. Vai asinsdesa svētku reizē. Tomēr īstais austriešu lepnums ir Vīnes šnicele. Savukārt Burgenlandes zemes virtuvē centrālā vieta pieder polentai – kukurūzas miltu putrai, kuru kopā ar speķi vai žāvējumiem gatavo visdažādākajos veidos.

Īpašs stāsts ir par austriešu saldajiem ēdieniem – to klāsts ir ļoti plašs: deserti, kūciņas, pudiņi, ļoti daudz dažādu miltu izstrādājumu (ābolu strūdele, imperatora omlete, Zalcburgas pudiņš, pankūkas). Austriešu konditoru lepnums ir visā Eiropā slavenā strūdele, kuru gatavo no dažādiem augļiem, riekstiem, biezpiena, rozīnēm un kanēļa. Taču pašā valstī ne mazāk slavena ir t.s. Zahera torte, kas nosaukta tās radītāja Franča Zahera vārdā (1832). Zahera tortei ir šokolādes glazūra, zem kuras vēl aprikožu marmelādes kārtiņa. Vēl jāpiezīmē, ka strūdeles Austrijā mēdz būt arī sāļās, un tādā gadījumā pildījumā var būt šampinjoni, spināti, sēnes, gaļa, dažkārt arī zivs.





Pēdējās izmaiņas veiktas 17. oktobris 2011
 
Pēdējā brīža piedāvājumi