Tanzānija ir liela valsts Āfrikas austrumu daļā uz dienvidiem no ekvatora. Ziemeļos tā robežojas ar Keniju un Ugandu, dienvidos – ar Mozambiku, Malāvi un Zambiju, rietumos – ar Kongo DR, Burundi un Ruandu. Austrumu daļu apskalo Indijas okeāns. Paralēli piekrastei plešas neliels līdzenums, taču teritorijas lielāko daļu aizņem plato (1290 m virs jūras līmeņa). Nelielas kalnu grēdas atrodas valsts ziemeļrietumos un dienvidrietumos. Uz valsts ziemeļaustrumu robežas majestātiski slejas augstākais Āfrikas punkts – Kilimandžāro (5895 m). Tanzānijas teritoriju šķērso Lielā Rifta ieleja. Trīs lielākie Āfrikas kontinenta ezeri atrodas valsts robežu apgabalos un daļēji Tanzānijas teritorijā: Tanganjikas ezers rietumos, Viktorijas ezers ziemeļrietumos, Njasa (Malavi) ezers dienvidrietumos. Tanzānijai pieder Zanzibāras - lielākā koraļļu sala pie Āfrikas krastiem un Pembas sala. Cauri Tanzānijai plūst vairākas upes (ne vienmēr kuģojamas): centrālajā daļā Ruaha, rietumos no Viktorijas ezera Kagera, dienvidos Ruvuma, austrumu piekrastē Rufidži. Tanzānijā ir 26 administratīvie reģioni. Galvaspilsētas pārcelšana no Dāresalāmas uz Dodomu tika veikta, lai novirzītu naudas plūsmu dziļāk valsts iekšzemē. Lai gan oficiālā galvaspilsēta ir Dodoma, Dāresalāma saglabājusi daudzas centralizētās funkcijas (valsts iestādes, ārzemju vēstniecības). Lielākās pilsētas: Tabora, Šinjanga, Aruša, Moši, Mvanza, Morogoro, Mbeja, Airanga.
Valdošais
ir ekvatoriālais musonu klimats. Augstākā gaisa temperatūra 25 – 27
grādi, vēsākā 12 – 15 grādi. Nokrišņu daudzums 500 – 1500 mm gadā. Sausā
sezona Tanzānijā sākas jūnijā un beidzas septembrī. Periodā no janvāra
līdz martam ir ļoti karsts laiks. Gada laikā ir divas lietus sezonas:
lielā lietus sezona aprīlī un maijā, nelieli lieti no septembra beigām
līdz novembra sākumam. Ilgstošu lietavu periodā uz Tanzāniju nav
ieteicams doties, kas kopumā ar augsto gaisa temperatūru rada
eiropiešiem diskomforta sajūtu. Tāpat šai laika periodā paaugstinās
risks saslimt ar malāriju un gremošana trakta infekciju slimībām. No
1.aprīļa līdz 30. jūnijam slēgta medību sezona, bet dienvidu reģionos
lietus no februāra līdz martam tā izskalo augsni, ka ceļi kļūst
neizbraucami.
Tanzānijas lepnums ir tās pirmatnīgā, neskartā daba.
Tanzānijā ir 10 nacionālie parki, medību rezervāti (Selusa, Rungva),
Amboni sēravoti un alas. Parki un rezervāti pietuvina šo dabu cilvēkam
baudāmā veidā, un tūristi dodas uz šo Āfrikas valsti baudīt dabu.
Manjara ezera nacionālajā parkā pastaigājas žirafes un zebras, bet ezerā (aizņem 2/3 no parka teritorijas) plunčājas nīlzirgi. Tikai šeit mīt kokos kāpjošās lauvas.
Kilimandžāro vulkāniskais masīvs majestātiski paceļas Āfrikas debesīs. Tā augstāko
konusu klāj sniegi. Ekvators ir tikai trīs platuma grādu attālumā.
Iekarojot Kilimandžāro, par mērķi var uzskatīt pašu ceļu, jo no jebkura
augstuma paveras neaizmirstami skati pāri savannām. Ceļš uz Marangu
vārtiem, kur aptuveni 1800 m augstumā ir arī parka galvenā ieeja, ved
cauri eikaliptu un skujkoku audzēm. 200 m augstāk sākas īpaši
aizsargājamā zona, audzes pārvēršas biezā, necaurejamā „miglu” mežā.
Milzīgi staipekņi aizšķērso ceļu, ķērpji smagi nokarājas no kokiem, šur
tur uzmirdz sīkas orhidejas. 2800 – 3000 m augstumā parādās augstkalnu
pļavas, vēl augstāk krūmāji (5 m augstas krustaines, 3 m lielas
lobēlijas). Apmēram 5000 m augstumā vulkāna virsotni klāj ledāji,
lielākais Penka ledājs.
ZANZIBĀRA
Zanzibāra ir vārds ar kādu tiek apzīmētas divas salas Tanzānijā - Ungudža (kuru biežāk sauc par Zanzibāru) un Pemba - kuras veido autonomu Tanzānijas provinci. Kopējā platība - 1 651 km². Galvaspilsēta - Zanzibāra - atrodas Ungudžas salā. Pilsētas senākā daļa, pazīstama kā Akmens pilsēta, ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Salu ekonomika balstās uz garšvielu audzēšanu un tūrismu.Salas vidienē ir saglabājies tropiskais lietus mežs, kur ierīkots parks. Parkā var apskatīt daudzas eksotiskas palmu sugas un mahagonijas koku mežu. Šeit mīt arī reta mērkaķu suga — sarkanie mērkaķi.
Zanzibāras pilsētas ieliņas ir ļoti romantiskas, kaut arī baltais krāsojums ir stipri noplucis. Restorāni, krodziņi, nelieli veikaliņi, aiz smagām apkaltām durvīm svešām acīm slēpta sadzīve (dzīvojamo māju logi uz ielas pusi parādās tikai augšējos stāvos).


