Meksika

Meksika

Meksika (oficiāli - Meksikas Savienotās Valstis) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā. Ziemeļos tā robežojas ar ASV, rietumos to apskalo Klusais okeāns, dienvidos ar to robežojas Gvatemala un Belize, bet austrumos to apskalo Karību jūra un Meksikas līcis. Meksika reiz bija mājvieta senajām maiju un acteku zelta civilizācijām. Senās impērijas sabruka 16. gs., kad tajās iebruka spāņi, kuri pārvaldīja šīs zemes līdz 1821. gadam, kad Meksika ieguva neatkarību. Acteku un maiju pēcteči joprojām dzīvo Meksikā, taču iedzīvotāju vairākums ir metisi - spāņu un indiāņu pēcnācēji. Aptuveni puse Meksikas iedzīvotaju ir jaunāki par 19 gadiem. Iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Lielās pilsētas ir pārapdzīvotas. Valstī ir maz lauksaimniecībai derīgas zemes, tāpēc tā nespēj pilnībā nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku.

Klimats
Meksikā ir daudzveidīgas ainavas un klimats – no kalnu virsotnēm, kuras patstāvīgi klāj sniegs, līdz sausiem, karstiem tuksnešiem un bagātīgiem lietus mežiem. Klimats mainās līdz ar augstumu virs jūras līmeņa un ģeogrāfiskā platuma grādiem. Apgabalus līdz 910 m virs jūras līmeņa sauc par „karsto zemi”, 910 – 1800 m – par „mēreno zemi” un virs 1800 m – par „auksto zemi”. Mehiko pilsēta atrodas „mērenajā zemē”. Tur ir vēss un sauss klimats ar minimālām temperatūras svārstībām (vidēji 12 – 17 0C). Uz ziemeļiem no Mehiko temperatūras svārstības ir izteiktākas un maksimālā temperatūra var pārsniegt 450C. Tveice un niecīgais nokrišņu daudzums – mazāk nekā 250 mm gadā – lielu tuksnešu un pustuksnešu izveidošanos. Relatīvi sauss klimats ir arī Meksikas centrālajā un dienvidu daļā, un tikai tropiskajos apgabalos Meksikas pašos dienvidos un dienvidaustrumos bieži un pamatīgi līst. Mitrākie Meksikas reģioni ir dienvidu un Jukatana; šie apgabali saņem vairāk nekā 3000 mm nokrišņu gadā.

Fauna un Flora
Meksikas daudzveidīgais reljefs un klimats ir piemērota vide dažādiem dzīvniekiem un augiem. Pat viskarstākajos un sausākajos tuksnešos Meksikas ziemeļos krāšņi aug jukas un daudzu sugu kaktusi. Sausos apgabalos dzīvo arī kukaiņi, ķirzakas, koijoti un bruņneši. Meksikā ir apmēram 550 000 km2 mežu. Karstajos un mitrajos Meksikas dienvidos ir lietus meži, kur dzīvo pērtiķi, jaguāri, skudrulāči, daudzu sugu putni un ķirzakas. Sjerraamadres un citu kalnu nogāzēs zemāk par 400 m virs jūras līmeņa klāj lieli priežu un citu skujkoku meži. Šajos kalnos dzīvo lāči, mežacūkas un oceloti. Izcērtot mežos, daudzu dzīvo radību eksistence tiek apdraudēta, jo viņu dabiskās dzīvotnes ir izpostītas.

Tā ir valsts, kas ir vienreizēji bagāta ar dažādām tūrisma vietām un pilna ar ģeogrāfiskiem un sociāliem kontrastiem. Jūs redzēsiet lielas pilsētas ar debesskrāpjiem un mazas, provinciālas pilsētiņas, iespaidīgas, seno civilizāciju, paliekas, kā arī mūsdienīgas arhitektūras celtnes, ar sauli pārpildītas pludmales un, ar sniegu noklātos vulkānus, neticami zeltainas tuksneša smiltis un, valguma pilnos, mūžzaļos mežus... Ļoti pārsteidz dzīvnieku pasaules dažādība, klimatiskie apstākļi, kā arī kultūras un kulinārās tradīcijas. Nav iespējams uzskaitīt visas šīs burvīgās valsts bagātības.