Japāna

Japāna (japāņu: 日本; Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos. Japānai nav sauszemes robežas ar citām valstīm, bet vistuvāk tai atrodas Krievija, Ķīna un Koreja. No kontinenta Japānu atdala Ohotskas jūra ziemeļos, Japāņu jūra rietumos un Austrumķīnas jūra dienvidos. Japānu dēvē arī par "Uzlēcošās saules zemi". Japāna ir izvietojusies uz 6852 salām, kas veido Japānas salu arhipelāgu. Četras lielākās no tām ir Hokaido, Honsju, Sikoku un Kjusju salas, kas kopā veido 97% no Japānas teritorijas. Gandrīz visas salas ir kalnainas un vulkāniskas. Arī Japānas augstākais punkts Fudzijama ir vulkāns. Japāna ir desmitā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Tajā dzīvo ap 128 miljoniem iedzīvotāju. Tokijas aglomerācija, kurā ietilpst Tokija (de facto Japānas galvaspilsēta) un apkārtējās prefektūras, ir lielākā aglomerācija pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Tajā dzīvo ap 30 miljoniem iedzīvotāju.

Japāna ir unitāra konstitucionāla monarhija. Valsts galva ir imperators. Likumdošanas vara pieder parlamentam (Kokkai).

Japāna ir viena no vadošajām valstīm tehnoloģijā un mašīnbūvē. Japānas ekonomika ir otrā lielākā pasaulē pēc nominālā iekšzemes kopprodukta. Tai ir ceturtais lielākais eksports pasaulē, kā arī sestais lielākais imports.

Japānas salas aptver dažādas klimatiskās joslās. Neskatoties uz atšķirtību no Āzijas, Japānā dzīvo dažādas dzīvnieku un augu sugas. Japānas ziemeļos dzīvo daudzas subartiskās joslas sugas, bet dienvidos tropu joslas sugas. Starp šīm joslām atrodas mērenā josla, kur dzīvo daudzas tādas pašas sugas kā Korejā un Ķīnā. Daudzas sugas ir arī endēmiskas. Vairāk nekā 60% teritorijas klāj meži, pārsvarā tie ir skujkoku, bet Honsju galvenokārt lapu koki.

Japānā mīt aptuveni 130 zīdītāju sugas. Lielākie no tiem ir brūnais lācis un Āzijas melnais lācis. Brūnajam lācim ir nozīmīga mitoloģiskā loma Hokaido salā dzīvojošajiem ainiem, savukārt Āzijas melnais lācis apdzīvo uz dienvidiem esošo Honsju, Šikoku, Kjusju salu kalnainos reģionus. Plaši izplatīti plēsēji ir arī rudā lapsa, jenotsuns un Japānas cauna (Martes melampus). No kaķu dzimtas Cušimas salās ir sastopams Bengālijas kaķis un Iriomotes kaķis (Prionailurus iriomotensis) Iriomotes salā Okinavas prefektūrā. No zālēdājiem Japānā ir sastopami plankumainais briedis (Cervus nippon), Japānas gorals (Capricornis crispus) un meža cūka. Viens no pazīstamākajiem Japānas dzīvniekiem ir Japānas makaks (Macaca fuscata), kurš ir vistālāk uz ziemeļiem dzīvojošais mērkaķis. No jūras zīdītājiem Japānas krastos ir sastopami dugongs jeb jūrasgovs (Dugong dugon), melnais bezspuru cūkdelfīns (Neophocaena phocaeniodes) un ziemeļu jūras lauva (Eumetopias jubatus).

Raibais fāzāns - Japānas nacionālais putns.Japānā ir reģistrētas vairāk nekā 600 putnu sugas, no kurām 250 ligzdo. Vairākas sugas ir endēmiskas, piemēram, Japānas dzenis (Picus awokera), vara fazāns (Syrmaticus soemmerringii) un Japānas nacionālais putns - raibais fazāns (Phasianus versicolor). Dažas putnu sugas ir sastopamas tikai nelielā teritorija, visbiežāk, uz kādas no Japānas salām, piemēram, Okinavas dumbrvistiņa (Gallirallus okinawae) un Idzu strazds (Turdus celaenops). Lielākā daļa no neendēmisko putnu sugām ir tieši tādas pašas, kādas dzīvo Ķīnā. Ir arī putnu sugas, kuras vēl tikai ir sastopamas Sibīrijā vai Dienvidaustrumāzijā. Gājputni caur Japānu lido galvenokārt rudeņos un pavasaros, no kuriem liekākā daļa ir bridējputni. Ziemā Japānā galvenokārt dzīvo gulbji, zosis un dzērves.

Japānā dzīvo 73 rāpuļu sugas, no kurām puse ir endēmiskas. Mamuši (Gloydius blomhoffii) ir vienīgā indīgā čūska valsts lielākājā daļā. Vēl indīgas čūskas ir sastopamas tikai Rjūkjū salās, kuras atrodas tālu uz dienvidiem no Japānas arhipelāga. Siltajos jūras ūdeņos dzīvo arī vairākas jūras bruņurupuču un jūras čūsku sugas. Valstī dzīvo arī 40 abinieku sugas, no kurām Japānas milzu salamandra (Andrias japonicus) ir viens no lielākajiem abiniekiem pasaulē.

Japānas ūdeņos ir reģistrētas aptuveni 3000 dažādas zivju sugas.