Valsts atrodas Eiropas centrālajā daļā svarīgāko no Rietumeiropas uz Dienvidaustrumeiropu un no Ziemeļeiropas uz Dienvideiropu vedošo starptautisko ceļu krustpunktā. Ziemeļos Austrija robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos – ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos – ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos – ar Šveici un Lihtenšteinu. Austrija ir kalnaina zeme. Kalni un piekalnes aizņem aptuveni 80 % valsts teritorijas. 63 % valsts teritorijas aizņem jaunā Austrumu Alpu kalnu sistēma. Austrumu Alpu kalnu grēda stiepjas pāri visai valstij un veido galveno kalnaino valsts daļu. Otru kalnaino valsts daļu aizņem Rietumu Alpi (tie ir augstāki un šaurāki par Austrumu Alpiem). Dienvidu Alpi ir visaugstākie, rietumos īpaši izceļas Cillertāles (Zillertal), Otctāles (Otztal) un Augstā Tauerna (Hohe Tauern) kalnu masīvi. Šīs valsts kalnu grēdu vidējais augstums ir no 500 līdz 1500 metriem. Augstākais kalns Austrijā ir Grosglokners (Grossglockner), kura augstums ir 3797 metri.
Vidējs kontinentālais klimats, kas no piejūras klimata pāriet kontinentālajā. Maigas ziemas. Vidējā gaisa temperatūra janvārī – 0–5 grādi zem nulles. Sniegs nesaglabājas visas ziemas garumā. Vīnē vidējā gaisa temperatūra janvārī – 2 grādi zem nulles. Mūžīgā sasaluma zemākā robeža atrodas 2700 metru augstumā virs jūras līmeņa. Sarežģītā reljefa dēļ, Alpos klimatiskie apstākļi ir ļoti daudzveidīgi. Kalnos jūtama vertikālo zonu likuma ietekme: kāpjot kalnā, gaisa temperatūra ik pēc 100 metriem pazeminās aptuveni par 0,5–0,6 grādiem, tādēļ augšā valda aukstais Alpu klimats. Ziemā kalnos ir ļoti daudz nokrišņu, tādēļ kalnu nogāzēs sakrājas biezs sniegs. Atkušņa laikā vai pēc ilgstošas snigšanas veidojas noslīdeņi, lavīnas.
Iedzīvotāji. 8,2 milj. (2006. gada jūlijs). 90,9 % valsts iedzīvotāju ir austrieši, 1,5 % – slovēņi, ungāri, čehi, slovāki, čigāni, kā arī turki, bosnieši, serbi un horvāti. Visblīvāk apdzīvotie rajoni atrodas valsts ziemeļaustrumos un austrumos. Pilsētu iedzīvotāji veido 77 % no visiem valsts iedzīvotājiem.
Austrija pārsteidz ar saldo miltu ēdienu pārpilnību: dažādu veidu ābolu pīrāgiem, vaniļas biskvītiem, kurus papildina dažādu veidu rieksti un augļi, gardi pudiņi. Austriešu konditoru lepnums ir visā Eiropā slavenā strūdele, kuru gatavo no dažādiem augļiem, rozīnēm un kanēļa.
Dzērieni. Austrieši dievina kafiju. Ikvienā Austrijas kafejnīcā no šā dzēriena dažādās pārpilnības vai raibs gar acīm griežas. Kafijas baudīšanas kultūra Austrijā ir izkopta līdz pilnībai un ir sasniegusi tādu līmeni, ka, ja Jūs vienkārši pasūtīsit kafiju, Jūs var nepareizi saprast, jo ir jāpiemetina, kādā veidā un ar kādām garšvielām dzēriens pagatavojams. Vislielākajā cieņā ir kapučīno ar pienu vai saldo krējumu, kas pārkaisīts ar kakao pulveri un šokolādes skaidiņām. Austrijā lielā cieņā ir alus un vīns. Lielākā daļa vīnu ir baltvīni, kas darīti Austrijā. Nemazāk izplatīts ir karstvīns, kuru pazīst arī ar glitveina nosaukumu – uzkarsēts sarkanvīns, kuram pievienotas dažādās garšvielas. Stipru alkoholisko dzērienu cienītāji var nogaršot Obstleru – dzērienu, kuru gatavo no augļiem. Austrijā pazīstamākā no alus šķirnēm ir „Stiegl“, kurai ir jau vairāk nekā 500 gadu ilga vēsture. Šis dzēriens ir gaišās un vieglās klases alus.
Kalnu slēpošana un slaveni komponisti – tas ir valsts lepnums, tas, kas padara Austriju atšķirīgu citu valstu vidū. Izseni valsts pazīstama kā slavenu un ģeniālu komponistu dzimtene. Šeit dzīvojuši un strādājuši Volfgangs Amadejs Mocarts, Ludvigs van Bēthovens, Johans Štrauss, Johannes Brāms, Francis Jozefs Haidns, Francis Pēters Šūberts. Visi pazīst slavenos Vīnes valšus. Tālu aiz Austrijas robežām ir pazīstama tās tautas mūzika – kalniešu dziesmas un dejas, kuras dzied un dejo tautas instrumentu – ģitāras, flautas, vijoles, cimbalas – pavadībā. Neparastas ir dziesmas ar raksturīgo rīkles skaņu – jodelēšanu.
Kalnu slēpošana nav tikai populārākais sporta veids Austrijā vien, tas ir arī viens no galvenajiem valsts ienākumu avotiem. Katru gadu Austriju apmeklē apmēram 15 miljoni tūristu, no kuriem lielākajai daļai ir slēpes pār plecu. Austrijas Alpos izvietojušies apmēram astoņdesmit lieli slēpošanas reģioni, kā arī daudzi nelieli kūrorti, kas piedāvā lieliskus treniņu apstākļus sportistiem un atpūtas iespējas kalnu slēpošanas sporta entuziastiem.
Austrija ir pirmā no Alpu valstīm, kas iemācījās celt sarežģītas pacēlāju sistēmas, kuras savieno dažādas nogāzes. Tieši Austrijas kartē pirmo reizi parādījās plaši slēpošanas reģioni, kuros bija vairāki kūrorti. Austrijas kalnu slēpošanas trases ir aprīkotas ar visjaunākajām tehnoloģijām, pacēlājus nemitīgi modernizē, apkalpošana kūrortos ir nevainojama.
Vidējs kontinentālais klimats, kas no piejūras klimata pāriet kontinentālajā. Maigas ziemas. Vidējā gaisa temperatūra janvārī – 0–5 grādi zem nulles. Sniegs nesaglabājas visas ziemas garumā. Vīnē vidējā gaisa temperatūra janvārī – 2 grādi zem nulles. Mūžīgā sasaluma zemākā robeža atrodas 2700 metru augstumā virs jūras līmeņa. Sarežģītā reljefa dēļ, Alpos klimatiskie apstākļi ir ļoti daudzveidīgi. Kalnos jūtama vertikālo zonu likuma ietekme: kāpjot kalnā, gaisa temperatūra ik pēc 100 metriem pazeminās aptuveni par 0,5–0,6 grādiem, tādēļ augšā valda aukstais Alpu klimats. Ziemā kalnos ir ļoti daudz nokrišņu, tādēļ kalnu nogāzēs sakrājas biezs sniegs. Atkušņa laikā vai pēc ilgstošas snigšanas veidojas noslīdeņi, lavīnas.
Iedzīvotāji. 8,2 milj. (2006. gada jūlijs). 90,9 % valsts iedzīvotāju ir austrieši, 1,5 % – slovēņi, ungāri, čehi, slovāki, čigāni, kā arī turki, bosnieši, serbi un horvāti. Visblīvāk apdzīvotie rajoni atrodas valsts ziemeļaustrumos un austrumos. Pilsētu iedzīvotāji veido 77 % no visiem valsts iedzīvotājiem.
Austrija pārsteidz ar saldo miltu ēdienu pārpilnību: dažādu veidu ābolu pīrāgiem, vaniļas biskvītiem, kurus papildina dažādu veidu rieksti un augļi, gardi pudiņi. Austriešu konditoru lepnums ir visā Eiropā slavenā strūdele, kuru gatavo no dažādiem augļiem, rozīnēm un kanēļa.
Dzērieni. Austrieši dievina kafiju. Ikvienā Austrijas kafejnīcā no šā dzēriena dažādās pārpilnības vai raibs gar acīm griežas. Kafijas baudīšanas kultūra Austrijā ir izkopta līdz pilnībai un ir sasniegusi tādu līmeni, ka, ja Jūs vienkārši pasūtīsit kafiju, Jūs var nepareizi saprast, jo ir jāpiemetina, kādā veidā un ar kādām garšvielām dzēriens pagatavojams. Vislielākajā cieņā ir kapučīno ar pienu vai saldo krējumu, kas pārkaisīts ar kakao pulveri un šokolādes skaidiņām. Austrijā lielā cieņā ir alus un vīns. Lielākā daļa vīnu ir baltvīni, kas darīti Austrijā. Nemazāk izplatīts ir karstvīns, kuru pazīst arī ar glitveina nosaukumu – uzkarsēts sarkanvīns, kuram pievienotas dažādās garšvielas. Stipru alkoholisko dzērienu cienītāji var nogaršot Obstleru – dzērienu, kuru gatavo no augļiem. Austrijā pazīstamākā no alus šķirnēm ir „Stiegl“, kurai ir jau vairāk nekā 500 gadu ilga vēsture. Šis dzēriens ir gaišās un vieglās klases alus.
Kalnu slēpošana un slaveni komponisti – tas ir valsts lepnums, tas, kas padara Austriju atšķirīgu citu valstu vidū. Izseni valsts pazīstama kā slavenu un ģeniālu komponistu dzimtene. Šeit dzīvojuši un strādājuši Volfgangs Amadejs Mocarts, Ludvigs van Bēthovens, Johans Štrauss, Johannes Brāms, Francis Jozefs Haidns, Francis Pēters Šūberts. Visi pazīst slavenos Vīnes valšus. Tālu aiz Austrijas robežām ir pazīstama tās tautas mūzika – kalniešu dziesmas un dejas, kuras dzied un dejo tautas instrumentu – ģitāras, flautas, vijoles, cimbalas – pavadībā. Neparastas ir dziesmas ar raksturīgo rīkles skaņu – jodelēšanu.
Kalnu slēpošana nav tikai populārākais sporta veids Austrijā vien, tas ir arī viens no galvenajiem valsts ienākumu avotiem. Katru gadu Austriju apmeklē apmēram 15 miljoni tūristu, no kuriem lielākajai daļai ir slēpes pār plecu. Austrijas Alpos izvietojušies apmēram astoņdesmit lieli slēpošanas reģioni, kā arī daudzi nelieli kūrorti, kas piedāvā lieliskus treniņu apstākļus sportistiem un atpūtas iespējas kalnu slēpošanas sporta entuziastiem.
Austrija ir pirmā no Alpu valstīm, kas iemācījās celt sarežģītas pacēlāju sistēmas, kuras savieno dažādas nogāzes. Tieši Austrijas kartē pirmo reizi parādījās plaši slēpošanas reģioni, kuros bija vairāki kūrorti. Austrijas kalnu slēpošanas trases ir aprīkotas ar visjaunākajām tehnoloģijām, pacēlājus nemitīgi modernizē, apkalpošana kūrortos ir nevainojama.
Lūdzu uzgaidiet, ielādē...